Sociālā māksla – māksla kā iespēja pārmaiņām

Pirms pusotra gada mēs, “Sociālās inovācijas centrs” aizsākām projektu “Māksla kā iespēja”, kas tika īstenots ar  Erasmus+ programmas  KA1  atbalstu un šobrīd, noslēdzot projektu mēs piedāvājam iepazīties ar projekta ietvaros izstrādāto materiālu Māksla kā iespēja pārmaiņām

Tveršana

Tobrīd mūsu izaicinājums bija ir identificēt sociālo mākslu (social art, social artristry) kā tādu disciplīnu, kas meklē ilgtspējīgus, atbildīgus un efektīvus risinājumus, kuri veicina katra sabiedrības locekļa labklājību un/vai pievērš sabiedrības uzmanību un motivē meklēt risinājumus izaicinošām un sarežģītām problēmām, saistītām ar invalīdu, nabadzīgo, bezdarbnieku, imigrantu un citu maz pārstāvētu sabiedrības daļu jautājumiem un problēmām, palielinot sabiedrības sociālo un pilsonisko, kā arī personisko izaugsmi.

Līdzīgi kā terminam sociālā inovācija arī terminiem sociālā māksla (līdzīgā nozīmē tiek lietoti arī: sociālā meistarība, sociālā prakse) un sociālais dizains nav noteiktas, vispārpieņemtās definīcijas. Atkarībā no lietošanas konteksta to nozīmes var ievērojami atšķirties.

Ļoti bieži tomēr šie termini tiek saistīti ar sociālo atbildību, sociālo pārmaiņu aģentiem, ieviešot pārmaiņas, kas veicina visas sabiedrības labumu un uzlabo tās labklājību, kā arī – ar izpausmēm tādā veidā, kas pievērš uzmanību būtiskajām politiskajām, ekonomiskajām, vides, sociālajām un citām problēmām kopienas sabiedrībā vai visā pasaulē.

Sociālā māksla un sociālais dizains mēģina risināt invalīdu, nabadzīgo, bezdarbnieku un citu maz pārstāvētu sabiedrības grupu jautājumus un problēmas, apšaubot pašreizējo status quo un modernās “rietumu” pasaules dizaina risinājumus. Sociālā māksla arī tiek bieži vien saistīta ar izglītībā un ārstniecībā lietotajām mākslas metodēm. Pat ja sociālais dizains dažkārt tiek kritizēts, kā mēģinājumi risināt vienīgi sekas, nevis – dziļākus cēloņus, tas tik un tā līdz ar sociālo mākslu kļūst aizvien populārāks un atzītāks visā pasaulē. Sociālā dizaina un sociālās mākslas idejas tiek iekļautas mācību programmās dažādās izglītības iestādēs visā pasaulē, tiek dibinātie sadarbības centri, veicināta saistītā izpēte, uzsāktas individuālās radošās iniciatīvas un veidotas attiecīgās publikācijas par šīm tēmām.

Projekta laikā mēs meklējām sociālās mākslas un dizaina piemērus ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, mobilitātes ietvaros  apmeklējot partnerorganizāciju VIAINDUSTRIAE un tās sadarbības partnerus un neformālās grupas Itālijā, Vinjolā un Folinjo ar mērķi iepazīt sociālo mākslu kā līdzekli izglītošanai un integrēšanai. Folinjo vairāku dienu laikā, pirmkārt, tika iepazīta uzņemošā organizācija, tās īstenotie projekti, filozofija un darbības mērķi, kā arī asociācijas komanda, sadarbības partneri un projektos iesaistītie cilvēki. VIAINDUSTRIAE īsteno projektus, kurus var raksturot nevis kā īslaicīgus un vienreizīgus, bet komplicētus projektus, kuru laikā notiek sabiedrības pārstāvju iesaistīšana visos projekta posmos. Asociācijas īstenotajos sociālās mākslas projektos uzsvars tiek likt uz sabiedrības integrācijas veicināšanu, paaudžu sadarbību un pieredzes pārņemšanu, sniedzot iespēju projektos iesaistītajiem uzzināt gan sava reģiona  un pilsētas vēsturi, gan personiskos stāstus, pievēršot uzmanību sabiedrības mazaizsargātajām grupām un palielinot ne tikai sabiedrības kopumā, bet īpaši katra indivīda izglītošanu un izaugsmi.

Vizītes laikā Vonjolā bija iespēja iepazīties nespējīgo ļaužu iestādes Azienda Pubblica di Servizi alla Persona personālu, vadību un radošo grupu. Iestādē tiek realizēti sociālās mākslas projekti ar mērķi integrēt sabiedrību un paaudzes Vinjolas pilsētā, padarot iestādi pieejamu un ļaujot gūt ieskatu tās dzīvē ikvienam.

Pateicoties šai pieredzes apmaiņai projekta ietvaros tapušais materiāls Māksla kā iespēja pārmaiņām ir mūsu mēģinājums identificēt mākslu kā līdzekli sociālo problēmu aktualizēšanai, iepazīstināt ar mākslas projektiem kā sociāli atbildīgiem projektiem, meklēt jēdziena “sociālā māksla” definīcijas un ilustrēt sociālo mākslu ar prakses piemēriem Latvijā un citur pasaulē, kā arī identificēt māklas jomas kā potenciālu sociālās uzņemējdarbības virzienu attīstībai.  Materiāls ir daļa no darba līdzautores, biedrības “Sociālās inovācijas centrs” brīvprātīgās projektu vadītājas asistentes, Vidzemes Augstskolas Tūrisma organizācijas vadības bakalaura studiju studentes Adeles Bērziņas bakalaura darba.

“Sociālās inovācijas centrs” pērn uzsāka īstenot sociālās mākslas – labdarības projektu sadarbībā ar organizāciju Ladies’ Circle Latvia (LCL) un Pašvaldības aģentūras „Ķekavas sociālās aprūpes centrs” “Pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru” “Dzīves upe”, kurš ļauj iepazīt un izgaismot Ķekavas novada veco ļaužu dzīvesstāstus, paraudzīties uz vecumu kā vērtību un vēstures daļu, atveidot stāstus par un ap cilvēkiem kā daļu no novada vēstures un tagadnes.

IMG-20171214-WA0005    dzivesupe3

Projekts identificē un aktualizē tādu sociālu problēmu, kā sociālā atstumtība un sociālā iekļaušana. Sociālajai atstumtībai, procesam, kurā indivīds dažādu apstākļu dēļ nespēj pilnībā vai daļēji iekļauties sabiedrībā un piedalīties sabiedrības ekonomiskā, sociālā un kultūras dzīvē, jo īpaši ir pakļauti veci cilvēki. Vairāk par projektu variet lasīt mūsu mājaslapā. Fotoizstāde iekļauta arī Latvijas valsts simtgades digitālajā kalendārā

lv100-zime-uzsaukums-rgb-horizontal.36

Projekta “Māksla kā iespēja” vadītāja Anita Stirāne, “Sociālās inovācijas centrs”

anita.stirane@socialinnovation.lv

 

Lidzfinanse_Erasmus_progr_logo

Projekts tiek finansēts Erasmus+ programmas  KA1  ietvaros. Par projekta saturu atbild tā realizētājs un tas neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Valsts izglītības un attīstības aģentūras viedokli.

Jūs varētu interesēt arī sekojošais...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *