Kā reģionā izveidot vidi, kurā sociālās inovācijas var rasties un augt? Interreg projekts RESIST šo jautājumu praksē pārbaudīja sešos Baltijas jūras reģiona reģionos, izmantojot divus savstarpēji papildinošus rīkus. Sociālās un ekoloģiskās inovācijas klastera (CSEI) ceļvedis palīdz veidot starpnozaru sadarbības struktūru, bet uz misijām orientētas inovāciju politikas (MOIP) ceļvedis palīdz kopīgi definēt izaicinājumus un plānot politikas pasākumus.

Šajā rakstā apkopojam galvenās atziņas no RESIST pilotēšanas kopsavilkuma un to, ko tās nozīmē Latvijai.

Īsumā

Rīki darbojas vislabāk, ja tos izmanto reālos politikas un stratēģiju procesos, sāk ar konkrētu piemēru un pielāgo vietējiem apstākļiem. Uzticēšanās veidošana starp sektoriem prasa laiku, un sākumā elastīgs, atvērts tīkls bieži ir efektīvāks par formālu organizāciju.

Seši reģioni – sešas pieejas

Hamburga (Vācija). RESIST partneri regulāri tikās ar Hamburgas Sociālās uzņēmējdarbības aliansi un palīdzēja tai ar izpēti par ietekmes partnerībām, finansējuma iespējām un citu klasteru dalības modeļiem. Pieredze tika salīdzināta ar klasteriem Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Spānijā. Sadarbības rezultātā tika izskatīts alianses finansējuma pieprasījums, un Hamburgas federālā zeme piešķīra tai atbalstu līdz 2030. gadam.

Pomožes vojevodiste (Polija). 2025. gadā Gdaņskā notika piecas darbnīcu sesijas, kurās dalībnieki analizēja sociālās ekonomikas situāciju reģionā un vienojās par klastera definīciju, dalības kritērijiem, juridisko formu un pakalpojumu klāstu. Rezultātā tapa dokuments “Pomožes sociālās ekonomikas klastera modelis”. Paralēli, izmantojot MOIP ceļvedi, piecās sanāksmēs ar ieinteresētajām pusēm tika sagatavots stratēģisks dokuments sociālo un veselības pakalpojumu attīstībai, ko pēc publiskās apspriešanas apstiprināja vojevodistes valde.

Kurzeme (Latvija). Kurzemes plānošanas reģions klastera veidošanu balstīja plašā dialogā: pieredzes apmaiņā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un visiem pieciem plānošanas reģioniem, kopīgā sanāksmē ar pašvaldībām, NVO, uzņēmējiem, akadēmisko vidi un valsts institūcijām, kā arī individuālās konsultācijās. Tika izstrādāta klastera rīcības plāna struktūra, un kā kopīgas prioritātes noteikta ilgtspējīga uzņēmējdarbība, pašvaldību līderība, zaļie un digitālie risinājumi un aprites ekonomika. Dalībnieku atšķirīgie redzējumi mudināja pāriet uz mērķtiecīgākiem darba formātiem.

Vesterbotene (Zviedrija). Tīkls, kas sākās ar četriem pieciem aktīviem dalībniekiem, 2025. gada beigās jau apvienoja 15–20 organizācijas, tostarp Ūmeo un Šellefteo pašvaldības, Ūmeo Universitāti, Luleo Tehnoloģiju universitāti un pilsoniskās sabiedrības koordinējošo organizāciju Samforma. Tīkls darbojas bez formālas organizācijas, un tā mērķis ir panākt, lai sociālā inovācija kļūtu par dabisku reģiona inovāciju sistēmas daļu.

Veru apriņķis (Igaunija). Klasteris tika veidots ap programmēšanas skolu Kood/Võru, lai risinātu darbspējīgo iedzīvotāju un jauniešu aizplūšanu, tehnoloģiju attīstības līmeni un augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu. Izmantojot MOIP ceļveža sistēmiskās kartēšanas rīku, dalībnieki formulēja galveno izaicinājumu: kā iesaistīt skolas darbību un studentus vietējā kopienā, lai radītu ekonomisku un izglītojošu labumu.

Agdere (Norvēģija). Agderes apgabala padome izmantoja MOIP ceļvedi reģionālās politikas procesā “Mūsu Agdere”, lai stiprinātu ieinteresēto pušu līdzdalību reģionālā dzīves apstākļu rīcības plāna izstrādē. Stratēģijas laboratoriju atziņas tika sistemātiski iekļautas politikas procesā, un pieredzes apmaiņā piedalījās arī Kurzeme.

Sešas galvenās atziņas

• Iekļaujiet reālos procesos. Rīki dod lielāko labumu, ja tos izmanto esošu stratēģiju un politikas dokumentu izstrādē, nevis kā atsevišķu projekta aktivitāti.
• Sāciet ar konkrētu gadījumu. Konkrēts pilotprojekts palīdz ieinteresētajām pusēm saprast sociālās inovācijas vērtību un mazina pretestību.
• Ieguldiet laiku uzticēšanās veidošanā. Starpnozaru sadarbībai vajadzīga agrīna un nepārtraukta iesaiste, prasmīga moderācija un skaidra komunikācija. Atšķirīgi viedokļi ir normāla procesa daļa, tāpēc noder elastīgi darba formāti.
• Pielāgojiet ietvarus vietējiem apstākļiem. CSEI ceļvedis palīdz strukturēt sarunu par pārvaldību, dalību, pakalpojumiem un finansējumu, bet MOIP ceļvedis – kopīgi formulēt izaicinājumus un misijas. Neviens no tiem nav gatava recepte.
• Vispirms tīkls, tad struktūra. Neformāls tīkls dod sākotnējo impulsu, bet ilgtspējai nepieciešama pakāpeniska strukturēšana.
• Mācieties no citiem reģioniem. Pieredzes apmaiņa starp reģioniem stiprina pārliecību un palīdz rīkus pielietot praksē.

Ko tas nozīmē Latvijai?

Latvijā sociālās inovācijas ekosistēma vēl veidojas, un RESIST pieredze palīdz izvairīties no vairākām kļūdām. Pirmkārt, sociālo inovāciju ir vērts iekļaut jau esošos dokumentos – pašvaldību attīstības programmās, plānošanas reģionu stratēģijās un viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā –, nevis veidot paralēlas atbalsta sistēmas. Otrkārt, Vesterbotenes piemērs rāda, ka sadarbību var sākt ar nelielu, atvērtu tīklu un formalizēt to vēlāk. Treškārt, Pomožes un Hamburgas pieredze liecina, ka sadarbībai ilgtspēju piešķir konkrēts rezultāts: apstiprināts dokuments vai finansējuma lēmums.

Avoti un rīki

Pilns RESIST pilotēšanas kopsavilkums angļu valodā: https://interreg-baltic.eu/project-posts/resist/insights-from-the-resist-regions-model-for-a-cluster-of-social-and-ecological-innovation/

CSEI un MOIP ceļveži un citi RESIST rīki bez maksas: https://interreg-baltic.eu/project-posts/resist/open-solutions-for-stronger-social-innovation-ecosystems/

Projekts RESIST (Nr. C037) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.