Biznesa inkubatori, attīstības aģentūras un augstskolas labi prot atbalstīt tradicionālos inovatorus un uzņēmējus, taču sociālajiem inovatoriem to piedāvājums bieži neder. Interreg projekts RESIST šo plaisu risināja nevis veidojot jaunu, paralēlu atbalsta sistēmu, bet gan palīdzot esošajām organizācijām pielāgot savas programmas, apmācības un finansēšanas shēmas.

Šajā rakstā apkopojam, ko RESIST partneri iemācījās, to izmēģinot praksē.

Kāpēc esošais atbalsts neder?

RESIST izceļ trīs galvenos šķēršļus. Pirmkārt, finansējums bieži neatbilst sociālās inovācijas vajadzībām: dominē īstermiņa projektu granti, un finansētāji dod priekšroku viegli izmērāmiem, kvantitatīviem rezultātiem. Otrkārt, sociālās inovācijas dalībniekiem trūkst kapacitātes stiprināšanas un organizatoriska atbalsta. Treškārt, jāpielāgo arī politika un regulējums.

Pieeja: apmācīt tos, kas apmāca

Tā vietā, lai strādātu tikai ar pašiem uzņēmējiem, RESIST izveidoja apmācību koncepciju “Train-the-Trainers” treneriem, mentoriem un konsultantiem, kuri ikdienā strādā ar uzņēmējiem. Šāda pieeja rada pavairošanas efektu: katrs apmācītais treneris zināšanas nodod tālāk savām mērķgrupām.

Pieeju izmēģināja septiņi pilotpartneri – Hamburgā, Pomožes vojevodistē, Veru apriņķī, Vesterbotenē, Kurzemē, Agderē un Lietuvas Inovāciju centrā.

Ko parādīja pilotapmācības?

Viļņa: Lietuvas Inovāciju centrs kopā ar Lietuvas Sociālā biznesa asociāciju izmēģināja moduļus “Sociālā biznesa vērtības” un “Sociālā biznesa modeļi”. Galvenā mācība: dalībniekiem jāļauj izvēlēties moduļus, kas atbilst viņu vajadzībām, tāpēc turpmāk tika nodrošināta pieeja visiem moduļiem.

Veru: otrajās apmācībās Veru apriņķī piedalījās treneri un konsultanti no attīstības centra, profesionālās izglītības iestādēm, nodarbinātības dienesta, NVO un vidusskolām. Programmā bija personu (angl. personas) metode un “dubultā dimanta” modelis, problēmu definēšana un ideju radīšana, finansēšanas rīki sociālajiem inovatoriem un sociālā uzņēmuma kanvas. Pirms apmācībām dalībnieki sagatavoja portfolio ar piemēriem, kā apgūto jau izmanto savā darbā, un apmācībās saņēma atgriezenisko saiti.

Ietekmes mērīšana: no idejas līdz rādītājiem

Otrs svarīgs instruments ir sociālās inovācijas ietekmes novērtēšanas ietvars. 2025. gada septembrī to divu dienu darbnīcā izmēģināja Veru jauniešu uzņēmējdarbības un inovāciju centrs HUUB – jauniešu veidota organizācija jauniešiem. Darbnīca noritēja piecos soļos:

1. organizācijas mērķu precizēšana;
2. ieinteresēto pušu kartēšana;
3. esošās un vēlamās ietekmes noteikšana;
4. rādītāju definēšana;
5. rīcības plāna izstrāde.

Darbnīcas rezultāti tiks izmantoti HUUB jaunajā stratēģiskajā ietvarā. Ietvaram ir pievienotas praktiskas darba lapas – no pārmaiņu teorijas (Theory of Change) izstrādes līdz rādītāju izvēlei un vienkāršai uzraudzības sistēmai.

Interese pārsniedz reģiona robežas

2026. gada 3. jūnijā RESIST tiešsaistes darbnīcā par sociālās inovācijas kapacitātes stiprināšanu reģistrējās 43 dalībnieki – ne tikai no Baltijas jūras reģiona, bet pat no Jaunzēlandes. Tas apliecina, ka jautājums par inovāciju atbalsta atvēršanu sociālajiem inovatoriem ir aktuāls daudzviet.

Ko var darīt Latvijas atbalsta organizācijas?

• Izvērtējiet savu piedāvājumu ar RESIST ceļveža “How to Make Innovation Social” pašnovērtējuma rīku.
• Apmāciet savus mentorus un konsultantus, izmantojot “Train-the-Trainers” materiālus, un ļaujiet viņiem izvēlēties noderīgākos moduļus.
• Līdzās finanšu rādītājiem palīdziet atbalstītajiem uzņēmumiem plānot un mērīt arī sociālo ietekmi, izmantojot ietekmes mērīšanas ietvaru un darba lapas.
• Latviešu valodā sociālās inovācijas pamatus palīdz apgūt mūsu Sociālās inovācijas ceļvedis: https://socialinnovation.lv/socialas-inovacijas-celvedis/

Avoti un rīki

Visi RESIST rīki bez maksas: https://interreg-baltic.eu/project-posts/resist/open-solutions-for-stronger-social-innovation-ecosystems/

Par reģionālo sadarbības tīklu pieredzi lasiet arī: https://socialinnovation.lv/socialas-inovacijas-ekosistema-regiona-resist-atzinas/

Projekts RESIST (Nr. C037) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.